Ivars Indāns

Viskautkas. Ivara Indāna emuārs (blogs). Visas publikācijas ir mans personīgais viedoklis.

2017. gada 6. janv.

Latvijas bibliotēku ISIL kodi

Nereti darba vajadzībām nepieciešams atrast kādas Latvijas bibliotēkas ISIL kodu. To var izdarīt Latvijas Kultūrkartē, bet reizēm ērtāk, lai būtu pieejams saraksta veidā. Neatceros vairs, kur dabūju šo sarakstu, bet

2013. gada 20. okt.

Ko darīt ar pieminekļiem Latvijā? Jājauc nost?

2013. gada 20. oktobrī savāktas jau 10500 balsis par Uzvaras pieminekļa nojaukšanu.

Uzvaras piemineklis ("Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem") pabeigts 1985. gadā, formāli tam līdzekļus ziedoja Latvijas darbaļaudis (arī es :). Tas gan bija vairāk "obligāts ziedojums": kā jau tajos laikos nereti notika.

Ko darīt ar pieminekļiem, kuri vairs neatbilst laikmetam? Mans viedoklis: lai paliek. Tā ir vēsturiska, reizēm arī kultūras vērtība, kas raksturo kādu periodu Latvijas dzīvē. Var kalpot kā tūrisma objekts, arī kā uzskates līdzeklis skolniekiem.

Prātīgi darīja lietuvieši, kuri izveidoja "Eiropas parku": kurā savāca Padomju laika objektus, arī pieminekļus.


Etiķetes: , ,

2013. gada 20. apr.

Izskalotā vēstule, veltīta Muminu ģimenei :)


Beidzot 2013. gada pavasaris sāk nostiprināt savas pozīcijas.
Mūsas upes palu ūdeņi atkāpjas, atstājot krastos visādu drazu. Šoreiz bija arī interesanta lieta: pudele ar tur ievietotu vēstuli:


Pudelē iekšā sarullēta, ar sarkanu auklu apsieta zīmēšanas papīra lapa:


Uz tās vēstule Muminu ģimenei. Domāju, ka drīkstu to publicēt, jo ir bez adreses un privātām detaļām. Atvainojos, ja neesmu ko pareizi izlasījis, sāku atrast no ar roku rakstītā teksta Dažus vārdus nesapratu, varbūt palīdzēsiet izlasīt?


"Sveiki Muminu ģimene.
Manuprāt jūs izdarījāt pareizi kad jūs aizbraucāt uz citu salu kur ir ?1. Cik jūs ilgi tur būsiet ja es būtu ar jums kopā tad es ieteiktu palikt tur visu jūsu mūžu. Jūsu tētim piepildījās viņa sapnis iede?2 zin?3 lāpu(?). Vai jūs zināt kaut kādu cilvēku jo varbūt jūs esat bijuši kaut kādā valstī jūs varat atbraukt uz Latviju un Rīgu. Tur dzīvo mana tante. Es gaidīšu kad jūs atrakstīsiet man vēstuli ātrāk"
Diemžēl bez paraksta un atpakaļadreses. Mīļi jau 

Etiķetes: , ,

2013. gada 7. apr.

Uz Lietuvu pēc desām... :)

Tiem, kuri dzīvojuši padomju laikā, būs pazīstama tā laika izklaide: brauciens uz kaimiņu republikām pēc desām vai citiem labumiem.
Pēc ilgiem laikiem tauta izlēma šo pasākumu atkārtot. Tīri intereses pēc, apvienojot andeli ar izklaidi. Nu, kā jau parasti
Mērķis bija Šauļi, konkrētāk: Lietuvā ražoto sporta apģērbu firmas "Audimas" tirgotavas (abas līdzbraucējas saistītas ar sportu. (Es jau arī. Kādreiz biju )). Paskrienot uz priekšu; Audimas produkcija tiešām kvalitatīva un interesanta. Lēta nav. Kaut kas līdzīgs mūsu "Vaide'i".
Izklaide sākās tūlīt pēc Jelgavas: drausmīgās kvalitātes autoceļš Jelgava - Eleja. Kā izsmiekls likās brīdinājumi par fotoradariem, jo gribēdams ātrāk par 70 km/h nepabrauksi. Arī ceļmalas ar pussabrukušajām ēkām, lai gan, taisnību sakot, arī Lietuvā daudz pamestu ēku.
Lietuvas ceļi labā kārtībā, taču pašauri: brauktuves šķita kādu metru šaurākas, nekā Latvijā. Šādos apstākļos apdzīt ļoti grūti:


Pirmā pietura bija Šauļu Akropole, bija jāizbrauc cauri visai pilsētai. Pa ceļam noklīdām, joslu norādes visai neuzskatāmas, bet tas pats laikam pie mums. Iznāca loks cauri Šauļu nomalei: te nu ielu stāvoklis tāds pats, kā pie mums. Izbrīnīja, ka ietves praktiski netiek atbrīvotas no sniega, pat centrā. Tad jau pie mums daudz tīrāks:


Tam viens pluss: reāli pavasara strautiņi. Nāca atmiņā bērnības dienas Jelgavā, kur pavasara izklaide bija laist šādos strautos laiviņas :) :


Veikali, kā jau lielveikali. Kopumā tika apmeklēti 3 "Alfas lieluma" tirdzniecības kompleksi, dažos pat es iegāju! Tautas daudz, priecē daudzie jaunieši: gan pilsētā, gan bodēs. Varbūt tas tāpēc, ka Šauļos ir sava universitāte:


Un visi māk lietuviski! Veikalos klasiskais skats: ja parkos uz soliņiem sēž tantiņas, tad veikalu koridoros puiši ar melanholisku skatu:



Nonāca pat tik tālu, ka izvilku pastudēt darba papīrus! Kamēr māmiņas iepērkās, bērni vismaz var paspēlēties rotaļu istabā vai pakratīties kādā helikopterā. Puišiem vienīgā iespēja aiziet uz zilā gaismā izgaismoto WC vai pavazāties pa auto stāvvietu uz jumta. Skats no Akropoles:


Pareizi teica kaimiņu Andris: vaikaliem būtu labs bizness, ja iekārtotu speciālas izklaižu istabas vīriešiem
Nākošā pieturvieta "Saules pilsēta", vienā kompleksā ar autoostu:


Tur tas pats, labākais no mana viedokļa: skats no autostāvvietas uz jumta. Fonā pa kreisi vilciens ar sarkanām lokomotīvēm:


Īsa pastaiga pa pilsētu: bija jau vēls (ap 17:00) visi iestādījumi aizvērti. Varu tikai pateikt, ka brīvdienās stāvēšana pilsētas centrā par brīvu. Darba dienās par stundu jāmaksā 20 santīmi. Vai lats (LTL 5,-) par visu dienu. Demokrātiskas cenas! Tā, ka neviena atvērta ēstuve neatradās un dāmām diēta nosaka ēst vakariņas ne vēlāk, kā 18:00, bija steigšus jābrauc uz nākamo bodi: Norfu utt. Tas pie pašas pilsētas robežas, braucot no Jelgavas.
CanCan picā tirgo arī lietuviešu ēdienus, kartupeļu klimpas (dižkukuļi) tika atnesti ļoti ātri: kamēr pie blakus galdiņiem picas tika gaidītas pat ļoti ilgi.
Kopumā:
Interesanti! Nu ir Lietuvieši mums soli priekšā. Meitenes sapirkās visādus krekliņus un ko nu tur vēl, cenas esot zemākas un kvalitāte nedaudz labāka, kā pie mums. Labie, stiprie dzērieni ap 4ls, alus 1l: sākot no 0,60ls, CD-R matrica 0,16ls, meitenes mums smukākas. Garšigais 6% auksto zupu kefīrs 0,60ls. Ekonomiski brauciens neatmaksājas, lai gan arī lielu robu neiecērt.
Rīga - Šauļu Akropole: man 139km no durvīm līdz durvīm. Stāvvietās daudz auto ar LV numuriem, daudzas novietotas uz ilgāku laiku, līdzjūtības to auto šoferiem! Man pietika ar 7 stundām veikalos
Lietuvā daudz Renault Laguna, jutos, kā starp savējām (lagūnas ir sievietes pēc dabas).
Rezultātā mantu bija pilns bagāžnieks, atpakaļceļam pasažierēm (jaunais lakatiņš ap kaklu) gards dzēriens un desas "zakuskai":


Rīgā jautri iebraucām jau tumsā un tika kalti jautri plāni nākamajiem ekonomiskajiem ceļojumiem. Pa ceļam salauztie bērzu zari izrādījās kārkli, respektīvi: viss normāli!

Etiķetes: , ,

2013. gada 27. febr.

Starpnāciju attiecību aksioma

Elementārs likums multinacionālā valstī:
Элементарный закон мультинационального государства:

Atbildēt uz jautājumu tādā valodā, kādā jautājums uzdots.
Отвечать на вопрос на таком языке, на каком вопрос задан.

Viss.
И все.

Etiķetes:

2013. gada 23. febr.

Sveiciens vīriešu dienā!

Klāt 23. februāris.
Tiem, kam "pāri trīsdesmit", šis datums pazīstams ar tautas doto nosaukumu "vīriešu diena".
Oficiālais nosaukums laika gaitā mainījies: no "Armijas un flotes dienas" līdz "Tēvzemes aizstāvju dienai". Patlaban Latvijā šādas dienas nav, portālā draugiem.lv bija aptauja par tādas vajadzību un piemērotāko datumu.
Patīk statistika: sniedz iespēju paskatīties uz daudzām lietām objektīvi, bez demagoģijas. Aptaujas rezultāti interesanti: vairums respondentu (~84%) par to, ka tāda diena vajadzīga un jāatzīmē tieši 23. februārī:


Pārsteidza vienādie rezultāti "pa dzimumiem". Un vairums sieviešu tieši par 23. februāri.

Kur svētki večiem???

p.s. draugiem.lv 23. februārī atgādina neaizmirst apbedīšanas biroju un sieviešu dienu. Pirmo agrāk vai vēlāk nāksies atcerēties, jā :)



Etiķetes: , , , , ,

2013. gada 9. febr.

Kļūda Moulinex maizes krāsniņas receptē

Nu jau par tradīciju kļuvis lauku mājās cept maizi. Tehnoloģijas gan jaunas: firmas Moulinex elektriskā maizes krāsniņa "Home Bred".


Lietoju gadus 2 vismaz, gandrīz viss apgūts un/vai izmēģināts, bet nekādi neveicās ar "Zemnieku maizes" izcepšanu. Beidzot šodien rūpīgāk papētīju līdz pielikto recepšu grāmatu. Kā tad, kļūda. Latviskajā (arī krieviskajā) tulkojumā norādīts 2x lielāks miltu daudzums, kā nepieciešams:
 Acīmredzot latviski tulkots no krieviskā varianta. Neiekrītiet!

Etiķetes: , , , ,