Vajag jaunu saimniekošanas metodi laukos. Atbilstošu reālajam ekonomikas stāvoklim.

Pamazām sāku domāt par kādu atšķirīgu, laikmetam atbilstošu metodi saimniekošanai lauku mājās.
Līdz šim saimniecība uzturēta "ekstensīvā" stilā, pārsvarā atpūtas vajadzībām. Līdz krīzei varēju atļauties degvielu appļaušanai, iepirkt trimmerus, trimmeru auklas, mauriņu pļāvējus, vienu brīdi pat lietoju dārza traktoriņu: zāles pļāvēju. Reizēm pat izdevās puikas pielikt pie pļaušanas :D

No 5 ha zemes appļaujami kādi 1,5 ha, čakli strādājot, 2 dienās var tikt galā. Nav jau vienlaidu pļava: jāpļauj arī zem kokiem, krūmos, smiltsērkšķu laukā, upmala, ceļmalas. Uznāk, kur norauties.
Un tad, svētdienas vakarā viss ir sakopts, uzmetam aci, auto iekšā un mājup, uz Rīgu.
Tagad, kad benzīns maksā ap LVL 0,90 un būs vēl vairāk, šitāds prieks iznāk padārgs.
Kāds varētu būt risinājums? Kaut kāds super dabīgais, ekoloģiskais stils bez benzīna un eļļu lietošanas:

1. Aitas? Bet tad jādzīvo "uz vietas", nav kam.
2. Gliemežus, lai nograuž zāli?
3. Labāko mēslojumu: "Roundapu"? :D
4. Vai varbūt atstāt, lai aug, izpļaut tikai tur, kur tiešām vajadzētu?
5. Varbūt ir kāda zāle, kura naturāli neaug garāka par 10 cm?
6. Kāda tehnika, kas nopļautu zāli nevis pāris cm. garu, bet tajā pašā 10cm garumā? Varbūt tiešām tiek pārspīlēts, pļaujot zāli maksimāli īsu?

Ir kādas idejas?
Pagaidām rukājam.

Fotografēšana un autortiesības

Interesanta ziņa no Iļjas Varlamova (Zyalt) emuāra.
Izrādās, ka daudzās valstīs autortiesības aizsargā arī publiskus objektus: pieminekļus, interesantas būves utt. Piemēram, juridiski nedrīkstot nofotografēt Eifeļa torni un šo fotogrāfiju izlikt publiski pieejamu internetā.
Krievijas blogosfēra šo jautājumu aktualizēja tikšanās laikā ar Krievijas Prezidentu Medveģevu. Vairāk šeit

Kārtīgs padomju laiku dzelzis: testeris

Šodien laukos radās vajadzība pārbaudīt dažas elektriskās ietaises. Atvilktnē atradu vecu, padomju laiku mērinstrumentu: testeri TT-3, 1961. gada ražojumu. Tas man piemiņā no pirmās darba vietas: Elektronikas un Skaitļošanas tehnikas institūta.

Liels bija mans pārsteigums, ka iekārta darbojās, pie kam dzīvības pazīmes (tiesa gan - vārgas) uzrādīja tajā ievietotās baterijas. Nooksidējušās, uzpūtušās, bet tomēr! Baterijas ražotas Lietuvā, "Siryjus", gadus 10 tās neesmu mainījis noteikti.

Mācēja jau kādreiz dzelžus gatavot... Labi laiki bija :)