Dārza tehnika, trimmeri un mauriņa pļāvēji. Mana pieredze.

Laika gaitā uzkrājusies neliela pieredze lauku apkopšanā, šoreiz par zāles pļaušanu. Reāli pļaujamā platība ir ap 1ha, ir gan mauriņš, gan starp krūmiem un upes nogāzes. Ir izmēģināta dažāda tehnika, sākot ar izkapti un beidzot ar mauriņa traktoriņu. Dažas manas domas un pieredze:
Šādā vides daudzveidībā ar viena veida zāles pļaujamo nepietiek, vajag gan trimmeri (krūmgriezi), gan klasisko, stumjamo mauriņa pļaujmašīnu.
Stumjamā patlaban ir MTD firmas, motora jauda pietiekama (4zs), konstrukcija arī puslīdz izturīga, kāts salokāms: var ielikt auto:

MTD mauriņa pļaujmašīna

Līdzīgs rezultāts ir sasniedzams arī ar lētākiem modeļiem, šis ir nedaudz ērtāks. Tā, ka bieži jāpļauj lekna zāle, noņemti visi deflektori. Īsti labi tas nav, esmu dabūjis ar akmentiņu pa kāju, jūtami :) Iepriekšējais pļaujamais bija no visvienkāršākajiem, nolūza kloķvārpstas gals, nācās izmest laukā.

Jāuzmana nažu "atliektie gali": tie mēdz ātri nodilt, tad zāli nopļauj, bet nepietiek gaisa plūsmas, kas nopļauto izpūstu laukā. Pēc manām domām asināt asmeņus lielas jēgas nav, nosit zāli tāpat.

Nākamais nepieciešamais darba rīks ir trimmeris vai krūmgriezis. (Saprotu, ka trimmeris ir ar mazāku jaudu un derīgs tikai zāles pļaušanai). Pēc manas pieredzes svarīgākie parametri trimmeru izvēlei ir:

1. Jauda;
2. Apgriezienu skaits;
3. Ērtības u.c. fīčas.

Nereti pat apgriezienu skaits svarīgāks: kad nepļauj pāraugušu zāli (atceramies no fizikas formulu Efektivitāte=mv²).

Stiga SB40 krūmgriezis

Mans pirmais krūmgriezis, darbojas jau gadus 8, nupat gan pārcieta kapitālo remontu. Kārtīgs dzelzis, kaut nedaudz morāli novecojis. Varētu patikt tiem, kuri brauc ar Volvo tipa auto :)
Plusi:

1. Samērā liela jauda par pieņemamu cenu;
2. Izturīga konstrukcija;

Mīnusi:

1. Nav īpaši ātrs (grūti strādāt ar griežamo disku (āboliņa lapu);
2. Varētu būt pārdomātāka konstrukcija un izturīgāka plastmasa: benzīna vadi salūza pirmajā mēnesī.

Kā nākamais modelis tika izvēlēts Partner 347.

Partner 347 trimmeris

Tika meklēts samērā viegls pļaujamais, ar kuru varētu strādāt puikas un kuru varētu transportēt. Liels pluss: izjaucamais kāts. Kopumā: ļoti ņiprs aparāts, patīk! Varētu patikt tiem, kuri mīl japāņu auto ;)

Plusi:

1. Viegls;
2. Lieli apgriezieni;
3. Ērta spoles montāža;
4. Izjaucams kāts.

Mīnusi:

1. Pļaujot ar disku, jūt, ka dampferējas (vērpjas?) pievads.

Nākošā svarīgā lieta: izvēlēties pareizo pļaujamo auklu. Laikam jau nav vērts runāt par lētajām auklām, kuras bieži piedāvā lielveikalos. Bet arī tādas ir lietotas, vieglā režīmā pastrādāt var. Par lēto galu: neieteiktu iegādāties auklas ar kvadrātisku šķērsgriezumu: to asie stūrīši viegli aizlūst un auklas gals nost ir.

Oregon Nylium plaujamā auka ar alumīnija piedevu

.Problēma, ar kuru nākas sastapties, strādājot ar vecākiem trimmeriem: vibrācija. Tās rezultātā auklas vijumi galviņā beržas kopā un nereti sakūst. Tad nekas cits neatliek, kā ņemt spoli laukā un aklu mēģināt atbrīvot. Prieks, ka auklas ražotāji šādu situāciju ir ņēmuši vērā un sākuši ražot speciālas auklas. Tādu, kā Oregon firmas Nylium aukla. Tās sastāvā ietilpst alumīnija plēksnītes, kuras labāk atvada siltumu, samazina berzi un palielina izturību.

Oregon Duoline aukla

Taču visu pārspēj jaunais "Oregon" firmas ražojums, "Duoline" auklas. Ja iepriekšējais, Nylium modelis vēl kādu reizi sakusa kopā, tad Duoline nekad. Aukla sastāv 2 daļām: iekšējā stīga domāta stiprībai, apvalks pļaušanai. Pēc taustes aukla slidena, pat nedaudz "želejaina". Šo auklu varu tikai rekomendēt.

Nupat dabūju palietot "Sandri Garden" firmas trimmerīti SG26:

Sandri Garden SG26 trimmeris

Nedrīkst jau neko sliktu teikt, bet neiesaku. Vienkārši neērts, vāciņš laiž garām benzīnu utt. Nekad vēl nebiju sastapies ar trimmeri, kuram nav pusautomātiskā auklas padeve (piesitot ar pļaujamo galviņu pie zemes). Šim modelim auklu pagarina "ar roku". Tam trimmeris jāaptur, jānoņem no pleca, ar roku jāatvelk galvas vāciņš un pēc vajadzības jāpagriež, padodot laukā auklu. Ja aukla švakāka vai zāle par biezu, šāda pļaušana var apriebties ātri vien. Ražots Ķīnā, ja kas ;)

Pašās beigās: vienu gadu bija iespēja saimniecību izpļaut ar dārza traktoriņu. Nu tas gan ir ērts, var tikt galā arī ar garāku zāli. Tādai vienkārši jābrauc pāri vairākas reizes. Kaut kad ceru tādu iegādāties, treknajos gados nepaspēju.

Nu ko, sekmīgu cīņu ar zaļajām briesmām!

Jauno laiku "dekoratīvā" zemkopība

Pēdējos gados lauku saimniecības apkopšana pieņēmusi visai marazmātiskas formas.
Galvenais pasākums ir zāles pļaušana. Visas platības izpļaušana paņem nepilnas 2 dienas, respektīvi: praktiski visas brīvdienas. (Par to jau rakstīju). Kad saimniecība savesta kārtībā, ir jābrauc prom: nu nekādas "smukuma baudīšanas"!

Šoreiz, beidzot, pēc ilgiem gadiem, vecākais zāli jau bija izpļāvis un saimniecība sagaidīja saimniekus skaisti sakārtota. Beidzot!
Bet pienenes tomēr ir nezāles :p

Zāles pļaušana ciparos

Ko reāli nozīmē: pļaut zāli?
Šis darbiņš vasarā kļuvis par rutīnas nodarbi. Atvaļinājums, nolēmu izmērīt, kā šāds pasākums izskatās skaitliski. Pļauts tika ar parastu 3,5zs, ar roku stumjamu mauriņa pļāvēju:

Kā instrumenti tika izmantots Qstarz Travel Recorder un GoogleEarth. Lūk, skats uz kartes (GoogleEarth neprecīzi ataino satelīta attēlu attiecībā pret koordinātēm. Upei pāri nepļāvu :):

Pēc GPS datiem:
Izpļāvu dažāda biezuma zāli apmēram 30x50m platībā (~1500m2);
Noietais ceļš: 3,1 km;
patērētais laiks: 1h 10min.
Stundas laikā noslāt 3 km, pa zāli stumjot/velkot pļaujamo, nav gluži viegli. Pie kam jābraukā šurpu/turpu.

Interesanti būtu pamērīt ikdienas darba dienā veikto attālumu: varbūt nav nemaz tik maz?

Vajag jaunu saimniekošanas metodi laukos. Atbilstošu reālajam ekonomikas stāvoklim.

Pamazām sāku domāt par kādu atšķirīgu, laikmetam atbilstošu metodi saimniekošanai lauku mājās.
Līdz šim saimniecība uzturēta "ekstensīvā" stilā, pārsvarā atpūtas vajadzībām. Līdz krīzei varēju atļauties degvielu appļaušanai, iepirkt trimmerus, trimmeru auklas, mauriņu pļāvējus, vienu brīdi pat lietoju dārza traktoriņu: zāles pļāvēju. Reizēm pat izdevās puikas pielikt pie pļaušanas :D

No 5 ha zemes appļaujami kādi 1,5 ha, čakli strādājot, 2 dienās var tikt galā. Nav jau vienlaidu pļava: jāpļauj arī zem kokiem, krūmos, smiltsērkšķu laukā, upmala, ceļmalas. Uznāk, kur norauties.
Un tad, svētdienas vakarā viss ir sakopts, uzmetam aci, auto iekšā un mājup, uz Rīgu.
Tagad, kad benzīns maksā ap LVL 0,90 un būs vēl vairāk, šitāds prieks iznāk padārgs.
Kāds varētu būt risinājums? Kaut kāds super dabīgais, ekoloģiskais stils bez benzīna un eļļu lietošanas:

1. Aitas? Bet tad jādzīvo "uz vietas", nav kam.
2. Gliemežus, lai nograuž zāli?
3. Labāko mēslojumu: "Roundapu"? :D
4. Vai varbūt atstāt, lai aug, izpļaut tikai tur, kur tiešām vajadzētu?
5. Varbūt ir kāda zāle, kura naturāli neaug garāka par 10 cm?
6. Kāda tehnika, kas nopļautu zāli nevis pāris cm. garu, bet tajā pašā 10cm garumā? Varbūt tiešām tiek pārspīlēts, pļaujot zāli maksimāli īsu?

Ir kādas idejas?
Pagaidām rukājam.