Uz Lietuvu pēc desām... :)

Tiem, kuri dzīvojuši padomju laikā, būs pazīstama tā laika izklaide: brauciens uz kaimiņu republikām pēc desām vai citiem labumiem.
Pēc ilgiem laikiem tauta izlēma šo pasākumu atkārtot. Tīri intereses pēc, apvienojot andeli ar izklaidi. Nu, kā jau parasti
Mērķis bija Šauļi, konkrētāk: Lietuvā ražoto sporta apģērbu firmas "Audimas" tirgotavas (abas līdzbraucējas saistītas ar sportu. (Es jau arī. Kādreiz biju )). Paskrienot uz priekšu; Audimas produkcija tiešām kvalitatīva un interesanta. Lēta nav. Kaut kas līdzīgs mūsu "Vaide'i".
Izklaide sākās tūlīt pēc Jelgavas: drausmīgās kvalitātes autoceļš Jelgava - Eleja. Kā izsmiekls likās brīdinājumi par fotoradariem, jo gribēdams ātrāk par 70 km/h nepabrauksi. Arī ceļmalas ar pussabrukušajām ēkām, lai gan, taisnību sakot, arī Lietuvā daudz pamestu ēku.
Lietuvas ceļi labā kārtībā, taču pašauri: brauktuves šķita kādu metru šaurākas, nekā Latvijā. Šādos apstākļos apdzīt ļoti grūti:


Pirmā pietura bija Šauļu Akropole, bija jāizbrauc cauri visai pilsētai. Pa ceļam noklīdām, joslu norādes visai neuzskatāmas, bet tas pats laikam pie mums. Iznāca loks cauri Šauļu nomalei: te nu ielu stāvoklis tāds pats, kā pie mums. Izbrīnīja, ka ietves praktiski netiek atbrīvotas no sniega, pat centrā. Tad jau pie mums daudz tīrāks:


Tam viens pluss: reāli pavasara strautiņi. Nāca atmiņā bērnības dienas Jelgavā, kur pavasara izklaide bija laist šādos strautos laiviņas :) :


Veikali, kā jau lielveikali. Kopumā tika apmeklēti 3 "Alfas lieluma" tirdzniecības kompleksi, dažos pat es iegāju! Tautas daudz, priecē daudzie jaunieši: gan pilsētā, gan bodēs. Varbūt tas tāpēc, ka Šauļos ir sava universitāte:


Un visi māk lietuviski! Veikalos klasiskais skats: ja parkos uz soliņiem sēž tantiņas, tad veikalu koridoros puiši ar melanholisku skatu:



Nonāca pat tik tālu, ka izvilku pastudēt darba papīrus! Kamēr māmiņas iepērkās, bērni vismaz var paspēlēties rotaļu istabā vai pakratīties kādā helikopterā. Puišiem vienīgā iespēja aiziet uz zilā gaismā izgaismoto WC vai pavazāties pa auto stāvvietu uz jumta. Skats no Akropoles:


Pareizi teica kaimiņu Andris: vaikaliem būtu labs bizness, ja iekārtotu speciālas izklaižu istabas vīriešiem
Nākošā pieturvieta "Saules pilsēta", vienā kompleksā ar autoostu:


Tur tas pats, labākais no mana viedokļa: skats no autostāvvietas uz jumta. Fonā pa kreisi vilciens ar sarkanām lokomotīvēm:


Īsa pastaiga pa pilsētu: bija jau vēls (ap 17:00) visi iestādījumi aizvērti. Varu tikai pateikt, ka brīvdienās stāvēšana pilsētas centrā par brīvu. Darba dienās par stundu jāmaksā 20 santīmi. Vai lats (LTL 5,-) par visu dienu. Demokrātiskas cenas! Tā, ka neviena atvērta ēstuve neatradās un dāmām diēta nosaka ēst vakariņas ne vēlāk, kā 18:00, bija steigšus jābrauc uz nākamo bodi: Norfu utt. Tas pie pašas pilsētas robežas, braucot no Jelgavas.
CanCan picā tirgo arī lietuviešu ēdienus, kartupeļu klimpas (dižkukuļi) tika atnesti ļoti ātri: kamēr pie blakus galdiņiem picas tika gaidītas pat ļoti ilgi.
Kopumā:
Interesanti! Nu ir Lietuvieši mums soli priekšā. Meitenes sapirkās visādus krekliņus un ko nu tur vēl, cenas esot zemākas un kvalitāte nedaudz labāka, kā pie mums. Labie, stiprie dzērieni ap 4ls, alus 1l: sākot no 0,60ls, CD-R matrica 0,16ls, meitenes mums smukākas. Garšigais 6% auksto zupu kefīrs 0,60ls. Ekonomiski brauciens neatmaksājas, lai gan arī lielu robu neiecērt.
Rīga - Šauļu Akropole: man 139km no durvīm līdz durvīm. Stāvvietās daudz auto ar LV numuriem, daudzas novietotas uz ilgāku laiku, līdzjūtības to auto šoferiem! Man pietika ar 7 stundām veikalos
Lietuvā daudz Renault Laguna, jutos, kā starp savējām (lagūnas ir sievietes pēc dabas).
Rezultātā mantu bija pilns bagāžnieks, atpakaļceļam pasažierēm (jaunais lakatiņš ap kaklu) gards dzēriens un desas "zakuskai":


Rīgā jautri iebraucām jau tumsā un tika kalti jautri plāni nākamajiem ekonomiskajiem ceļojumiem. Pa ceļam salauztie bērzu zari izrādījās kārkli, respektīvi: viss normāli!

Beidzot kārtīgs Latvijas minerālūdens!

Šodien veikalā pamanīju jaunu produktu: minerālūdeni "Mangaļi Nr.3". Ražo SIA "Cido grupa", "iepazīšanās" cena: LVL 0,52 par 1,5 l.
Baidzot normāls pašmāju produkts, nevis kaut kāds atšķaidījums! Kārtīga mineralizācija: 6 ... 7 grami uz litru, pēc garšas velk uz sārmaino, līdzīgi, kā Boržomi. Pamēģināju, atzinu par labu.

Vienīgi piezīme: derētu etiķetes veidot lasāmākas, ar lielākiem burtiem/cipariem un kontrastainākas. Dažus jau interesē arī sastāvs :)

p.s. 2019. šāds minerālūdens vairs nav atrodams. Tagad neesmu manījis Latvijā ražotu normālu minerālūdeni. Tuvākie: Baltkrievu Darida, Lietuviešu Vytautas

Jaunais PVN: kam izdevīgi?

No 2012. gada 1. jūlija PVN likme Latvijā tiek samazināta no 22% uz 21%. Kā tas izpaužas dzīvē?

• Cenas pārtikas veikalos nav mainījušās. 
• Attiecīgi veikals nomaksā mazāku naudu par PVN (5% mazāk): attiecīgi veikaliem lielāks ieņēmums.

Nu labi, benzīna cenas samazinājās par 1 santīmu, tas priecē. Kaut gan tikai loģiski, ja skatāmies uz naftas cenām pasaulē ;)

Ķīnas ražojumi

Pēdējā laikā bija darīšanas ar dažiem Ķīnas ražojumiem. Laikam tagad vairums no "lietiņām" ir taisītas Ķīnā, normāli ir tur ražotie apģērbi un plaša patēriņa preces, taču īpaša niša ir dažiem speciālajiem produktiem. Ar dažiem esmu saskāries pēdējā laikā.

1. Gaisa grils.
Šīs brīvdienas pagāja, cīnoties ar "karstā gaisa grilu": tas vienkārši atteicās slēgties iekšā. Aparāts pats ir dārgs, līdz pat 80 ls, konstrukcija gan "velk" tikai uz kādiem 20 lašiem. No ārpuses +/- normāls:

Iekšā elementārs ventilatoriņš un sildspirāle. Vēl termoregulators un taimerītis.
Toties tehnoloģija... Jauda 1300W, 6A iet caur parastiem kontaktiem, to sliktā kvalitāte arī bija pie vainas. Karsa laika releja kontaktplāksne, kas savukārt kausēja to darbinošo plastmasas izcilni (sarkanajā aplī):

Vēl briesmīgāka ir konstrukcija: lai verķi saliktu atpakaļ, skrūves nācās pielīmēt skrūvgriezim: tik dziļi un mazi bija montāžas caurumiņi. Nu redzēs...

2. Tvaika pirts.

Vasarā savu īso dzīvi beidza portatīvā "tvaika pirts", arī Made in China. Tur konstrukcija galīgi prasta, pēc kādas piektās lietošanas reizes saplīsa vāka stiprinājums, pēc desmitā: naturāli uzsprāga piepūšamais korpuss. Nesalīmējami.

Tā ka manuprāt vēl nav pienākuši tie laiki, kad  Ķīnas ražojumus varam pirkt droši. Personīgi bez īpašām bažām pirktu kādu "zīmola" ražojumu. No nezināmām markām atturēšos. Lai veicas!